Apzināta sportošana

Apzināta sportošana

Vai vari būt apzinīgs sportojot? Kā sasniegt labākus rezultātus sportā (un ne tikai)? Praktiski padomi, ko un kā darīt, lai jebkura veida sportošana nestu labākus rezultātus. Iepriekš jau rakstīju par to, kā trenēt savu apzinātību – jāizvirza kāda apņemšanās, kas liktu mazliet pamainīt ikdienas dzīves ritmu. Tā septembrī es sevi ierobežoju ar atturēšanos no dažādiem…

Kā es iedevu atņemot

Kā es iedevu atņemot

Vasara man paskrēja ātri. Zibenīgi. Jāsaka, ka iemesls tam bija tik ļoti daudzie notikumi, kas skriešus sekoja cits citam. Daži ceļojumi ar pārgājieniem pa kalniem, izbraucieni ar motociklu, piedalīšanās festivālā Prāgā, un pašmāju festivālu apmeklēšana, Latvijas izstaigāšana ar mugursomu un daudz kas cits. Nepaspēju ne attapties, un klāt bija rudens. Pirmais septembris man ir lielāks…

Kā es braucu Kailasu lūkoties

Es vairs īsti neatceros, kad es pirmo reizi reizi dzirdēju par Kailasa kalnu, un tam arī tagad nav liela nozīme.  Sākumā es to uztvēru kā kādu maģisku pasaules brīnumu, ko vispār paša acīm ieraudzīt nav reāli.  Nu kaut ko sajūtās līdzīgu, kā redzēt citplanētiešu kuģi. Tomēr ar katru reizi, kad sastapos ar šī kalna nosaukumu,…

Kur Tu liki dvēseli?

Kur Tu liki dvēseli?

Pēdējā laikā uz konsultācijām arvien biežāk nāk cilvēki, kas saka, ka it kā jau dzīvē esot daudz ko sasnieguši, tomēr nejūtas laimīgi. Un ir arī tādi, kas it kā dzīvo ierasto dzīvi, bet jūt, ka kaut kas nav tā, kaut ko vajadzētu dzīvē mainīt. Tādus cilvēkus es uzreiz atpazīstu pēc acīm, kas… nemirdz.
Kā atpazīt sevī dievišķo spēku, kā nošķirt to no prāta izveidotajiem domu virpuļiem – par to būs šis stāsts.

Brīvā griba

Brīvā griba

Vai mūsu dzīvē viss jau ir iepriekš noteikts? Vai cilvēkam ir jāpaļaujas un jāsamierinās ar likteni? Cik tālu par mūsu dzīvi ir atbildīgs liktenis, un kur sākas cilvēka paša atbildība? Vai dzīvē viss jau ir determinēts, noteikts, vai tomēr pastāv brīvā griba?
Šādus un līdzīgus jautājumus man diezgan bieži uzdod klienti konsultācijās. Bieži vien cilvēkiem patīk pasūkstīties par grūto likteni, kas vairs nav izturams, par nepelnīto Dieva sodu un tamlīdzīgi. Lūk, kā man patīk atbildēt:

Spoguļi

Spoguļi

Ik pa laikam sanāk uzklausīt gaušanos par dažādām lietām, kas cilvēkus viņu dzīvē neapmierina. Cik lielā mērā mēs varam ietekmēt to, kas ar mums un ap mums notiek?
Iedomājies, ka tu atrodies disko bumbas iekšpusē, tikai tās spoguļvirsma ir nevis ārpusē, bet gan iekšā, un visur, kur vien paskaties, tev iepretim atrodas spoguļi. Jā, tieši tā ir iekārtota šī pasaule! Viss, ko redzi, ir tavas apziņas atspulgs. Spoguļi rāda tavas domas, tavas pārliecības, tavus darbus. Tas viss ir enerģija. Un pasaule tev visapkārt sastāv no taviem “atspulgiem”. Pamēģināšu to ilustrēt ar pāris vienkāršiem piemēriem.

Tu esi kosmoss

Pēdējā laikā pasaulē, cilvēku līmenī notiek lielas pārmaiņas. Nezinu, vai tas ir saistīts ar “vecās pasaules galu” vai kādiem citiem kosmiskiem procesiem, kaut tam arī nav nekāda nozīme. Pārmaiņas notiek cilvēkos iekšēji. Ļoti daudzi ir sajutuši, ka tā dzīvot vairs nevar. It kā pamodušies no kāda neapzināta miega, tagad saprot, ka “gulēt”, eksistēt vairs nevēlas. Cilvēki vēlas dzīvot. Cilvēkiem parādās jaunas vērtības, tiek piešķirtas jaunas prioritātes, izvirzīti jauni mērķi. Cilvēki vēlas sakārtot sevi, harmonizēt sevi ar citām, jaunām vibrācijām. Tādēļ tiek mainīti darbi, tiek pārtrauktas vecās attiecības vai tiek uzsāktas jaunas. Daudzreiz esošās attiecības izgaismojas jaunā gaismā, tās kļūst vēl stiprākas un laimīgākas.

Vai īstās lietas notiek pašas no sevis?

Vai īstās lietas notiek pašas no sevis?

Mani ilgu laiku ir interesējis jautājums par mērķu sasniegšanu. Bieži esmu devis dažādus padomus, kā būtu pareizāk rīkoties, kādi soļi jāveic. Tomēr līdz šim neatbildēts palika viens nopietns jautājums. Ļoti bieži ir dzirdēts, ka daudzas lielas, nozīmīgas lietas ir aizsākušās vai tā pa īstam uzņēmušas apgriezienus dažādu sakritību vai pat nejaušību rezultātā. Es zinu, ka nejaušību nav, un tas, ka kaut ko nozīmīgu ir izdevies sasniegt it kā viegli, nozīmē, ka izvēlētais darbības virziens ir pareizs. Bet, ja reiz visas īstās lietas notiek pašas no sevis un viegli, tad kāpēc gan man jāpiepūlas un jāstrādā pie mērķu izvirzīšanas?