Ko darīt dienās, kad ir grūti

Kā rīkoties dienās, kad grūti

Lai cik ļoti cilvēks cenšas dzīvot pozitīvi, domāt tikai labas domas un mīlēt visu pasauli, tomēr pienāk arī tādas dienas, kad vairs nav spēka būt pozitīvam un smaidīt. Pienāk dienas, kad šķiet, ka viss ir slikti, pašam nekas vairs nesanāk un neko arī vairs negribas darīt. Kā rīkoties šādās situācijās? Kā pamazām atgriezties uz pozitīvā viļņa? Kā sevi motivēt un uzmundrināt? Lūk, daži padomi, kā rīkoties grūtos dzīves brīžos…

Apzināta sportošana

Apzināta sportošana

Vai vari būt apzinīgs sportojot? Kā sasniegt labākus rezultātus sportā (un ne tikai)? Praktiski padomi, ko un kā darīt, lai jebkura veida sportošana nestu labākus rezultātus. Iepriekš jau rakstīju par to, kā trenēt savu apzinātību – jāizvirza kāda apņemšanās, kas liktu mazliet pamainīt ikdienas dzīves ritmu. Tā septembrī es sevi ierobežoju ar atturēšanos no dažādiem…

Kā es iedevu atņemot

Kā es iedevu atņemot

Vasara man paskrēja ātri. Zibenīgi. Jāsaka, ka iemesls tam bija tik ļoti daudzie notikumi, kas skriešus sekoja cits citam. Daži ceļojumi ar pārgājieniem pa kalniem, izbraucieni ar motociklu, piedalīšanās festivālā Prāgā, un pašmāju festivālu apmeklēšana, Latvijas izstaigāšana ar mugursomu un daudz kas cits. Nepaspēju ne attapties, un klāt bija rudens. Pirmais septembris man ir lielāks…

Kur Tu liki dvēseli?

Kur Tu liki dvēseli?

Pēdējā laikā uz konsultācijām arvien biežāk nāk cilvēki, kas saka, ka it kā jau dzīvē esot daudz ko sasnieguši, tomēr nejūtas laimīgi. Un ir arī tādi, kas it kā dzīvo ierasto dzīvi, bet jūt, ka kaut kas nav tā, kaut ko vajadzētu dzīvē mainīt. Tādus cilvēkus es uzreiz atpazīstu pēc acīm, kas… nemirdz.
Kā atpazīt sevī dievišķo spēku, kā nošķirt to no prāta izveidotajiem domu virpuļiem – par to būs šis stāsts.

Brīvā griba

Brīvā griba

Vai mūsu dzīvē viss jau ir iepriekš noteikts? Vai cilvēkam ir jāpaļaujas un jāsamierinās ar likteni? Cik tālu par mūsu dzīvi ir atbildīgs liktenis, un kur sākas cilvēka paša atbildība? Vai dzīvē viss jau ir determinēts, noteikts, vai tomēr pastāv brīvā griba?
Šādus un līdzīgus jautājumus man diezgan bieži uzdod klienti konsultācijās. Bieži vien cilvēkiem patīk pasūkstīties par grūto likteni, kas vairs nav izturams, par nepelnīto Dieva sodu un tamlīdzīgi. Lūk, kā man patīk atbildēt:

Spoguļi

Spoguļi

Ik pa laikam sanāk uzklausīt gaušanos par dažādām lietām, kas cilvēkus viņu dzīvē neapmierina. Cik lielā mērā mēs varam ietekmēt to, kas ar mums un ap mums notiek?
Iedomājies, ka tu atrodies disko bumbas iekšpusē, tikai tās spoguļvirsma ir nevis ārpusē, bet gan iekšā, un visur, kur vien paskaties, tev iepretim atrodas spoguļi. Jā, tieši tā ir iekārtota šī pasaule! Viss, ko redzi, ir tavas apziņas atspulgs. Spoguļi rāda tavas domas, tavas pārliecības, tavus darbus. Tas viss ir enerģija. Un pasaule tev visapkārt sastāv no taviem “atspulgiem”. Pamēģināšu to ilustrēt ar pāris vienkāršiem piemēriem.

Esmu labāks par

Esmu labāks par….

Vai, varbūt, esmu sliktāks, nekā …, gribu būt tik pat labs, kā… un daudz dažādi citi varianti. Kas tiem visiem kopīgs?
Salīdzināšana.
Visi mēs esam dzirdējuši teicienu, ka visas problēmas sākas ar salīdzināšanu. Vai tā tiešām ir?
Jā, pavērtējot situāciju mūsu sabiedrībā, diemžēl var konstatēt, ka viena liela porcija cilvēku vairāk vai mazāk apzināti salīdzina sevi ar citiem. Manuprāt pat cilvēki lasa dzelteno presi tieši tāpēc, lai gūtu kādu savas dzīves novērtējumu attiecībā pret kādu lielāku vai mazāku slavenību. Brīdī, kad izlasi, ka kādai “zvaigznei” ir kaut kādas problēmas, šķiet, ka paša dzīvei nav ne vainas.
Arī mērķi ļoti bieži tiek izvirzīti tādi un tāpēc, ka kāds cits jau kaut ko līdzīgu ir sasniedzis vai kāds cits uzskata, ka “tā ir jārīkojas jebkuram normālam (stilīgam vai mūsdienīgam vai kārtīgam utt) cilvēkam.

Vasara - atpūtas laiks?

Vasara – atpūtas laiks?

Nu jau arī kalendāriski klāt ir vasara. Un, jau kopš skolas laikiem, mums vasara asociējas ar atpūtu. Tiem, kas mācās, vasara ir brīvlaiks, strādājošajiem – parasti tas ir atvaļinājumu laiks. 
Vasara arī man vairāk asociējas ar laiskāku dzīves veidu – vairāk atpūtas pie dabas, ceļojumi, vairāk ciemošanās pie draugiem vai kādas citas izklaides. Tomēr vasara…

Vai īstās lietas notiek pašas no sevis?

Vai īstās lietas notiek pašas no sevis?

Mani ilgu laiku ir interesējis jautājums par mērķu sasniegšanu. Bieži esmu devis dažādus padomus, kā būtu pareizāk rīkoties, kādi soļi jāveic. Tomēr līdz šim neatbildēts palika viens nopietns jautājums. Ļoti bieži ir dzirdēts, ka daudzas lielas, nozīmīgas lietas ir aizsākušās vai tā pa īstam uzņēmušas apgriezienus dažādu sakritību vai pat nejaušību rezultātā. Es zinu, ka nejaušību nav, un tas, ka kaut ko nozīmīgu ir izdevies sasniegt it kā viegli, nozīmē, ka izvēlētais darbības virziens ir pareizs. Bet, ja reiz visas īstās lietas notiek pašas no sevis un viegli, tad kāpēc gan man jāpiepūlas un jāstrādā pie mērķu izvirzīšanas?