Klausi savai sirdij

Aizvadītā nedēļa bija ļoti satraucoša. Un, šķiet, ne tikai man. Mani ļoti iespaidoja divi notikumi, viens skumīgs un otrs jautrs un interesants.
Skumīgo notikumu Tu noteikti jau esi uzminējis – traģiskā Lokomotiv komandas bojāeja. Jā, jā, tai skaitā mūsu foršā Kārļa Skrastiņa. Un tomēr nefokusējoties tikai uz lietām, kuras skar tieši mani, vēl dziļāk sāp par to, ka lidmašīna bija pilna ar “skrastiņiem” – puišiem, kas labi darīja savu darbu, kas jau bija kaut ko sasnieguši dzīvē, nostājušies uz kājām. Ikvienam no viņiem bija kāds, kas gaidīja viņu pārnākam vakarā mājās, kāds, kas pēc viņa ilgojās, juta līdzi. Katram no puišiem bija kāds, pēc kā ilgojās viņi, ko mīlēja…
Un tad, vienā brīdī tas viss tiek aprauts. Un paliek līdz galam nepateikti vārdi, līdz galam neizdarītas lietas…
Otrs notikums, kas uz mani atstāja lielu iespaidu bija moto ceļojums ar draugiem pa Vidzemi. Šo pasākumu noorganizēju es, jo es to ļoti vēlējos. Vēlējos satikt sen nesatiktus cilvēkus, vēlējos braukt ar motociklu, vēlējos redzēt sen neredzētas (un jau piemirstas), kā arī vēl neredzētas vietas un lietas. Vēlējos izjust to vienreizējo kopā būšanas prieku ar draugiem, kad vakarā pēc dienā piedzīvotā, visi dalās iespaidos, pārrunā labākos notikumus, kāds kādu “paķer uz zoba”, visi ir nedaudz noguruši, bet, baudot šo mirkli, ļoti laimīgi.
Šodien es sapratu, ka gan skumjām par pirmo notikumu, gan priekam par otro notikumu man ir viens un tas pats iemesls – klausīšana savai sirdij. Skumji, jo šķiet, ka daudzi vārdi, daudzas lietas, ko sirds vēlējās pateikt un darīt tā arī netika pateiktas un izdarītas, jo “tagad nav laika” vai “gan jau vēl paspēšu” vai vēl kāds no daudzajiem iemesliem lai to nedarītu.

Vecais vīrs un viņa zirgs

Vecais vīrs un viņa zirgs

Kādā ciemā dzīvoja vecs vīrs. Viņam nebija ne lielas mantības, ne daudz naudas, un tomēr – viņu apskauda pat ķēniņi, jo viņam bija brīnumskaists balts zirgs. Tās zemes bagātie viņam piedāvāja maksāt brīnumainas summas par skaisto dzīvnieku. Bet katru reizi vīrs atbildēja: “Šis zirgs nav vienkāršs zirgs, bet gan mans draugs. Kā lai pārdodu draugu?” Lai gan vīrs bija nabadzīgs, tomēr zirgu viņš nepārdeva.
Kādu rītu zirgs no staļļa bija pazudis. Sapulcējās visi ciema ļaudis un vīram teica: “Tu, muļķa vecais vīrs! Mēs jau visu laiku zinājām, ka kādu dienu tavu rikšotāju nozags. Labāk būtu pārdevis! Kāda nelaime!” Bet vecais vīrs atbildēja:

Izzini pasauli sev apkārt

Izzini pasauli sev apkārt

Viena no Senās Grieķijas septiņu gudro pamattēzēm bija iepazīsti pasauli sev apkārt.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka viens no labākajiem veidiem, kā tērēt naudu, ir izglītībai un ceļojumiem. Abi sniedz tik daudz jaunu iespaidu un zināšanu!
Arī es dodos ceļojumā Austrumāzijas virzienā. Līdz šim tur esmu bijis tkai pāris reizes. Pirmais galamērķis ir Honkonga. Ķīnā jau esmu pabijis, bet šajā, kā runā, tik atšķirīgajā no pārējās Ķīnas pilsētā, vēl ne reizi. Otrs galamērķis ir Kualalumpura. Malaizijā vēl nav būts, tāpēc šis ceļojums solās būt ļoti interesants. Ceru, ka arī patīkamu pārsteigumu pilns.

Steve Jobs: How to live before you die

Turpinot cītīgi strādāt pie savas programmas par to, kāds, manuprāt, ir pareizais ceļš cilvēkam, kas vēlas izmainīt savu dzīvi, es lasu un klausos daudz dažādus materiālus. Nesen noklausījos Stīva Džobsa (Apple kompānijas vadītāja) uzrunu Stenfordas universitātes absolventiem. Šī runa mani satrieca! Es nezināju, ka Džobss savā dzīvē ir piedzīvojis tik daudz grūtību! Apbrīnoju viņu par drosmi stāties tām pretim un turpināt ticēt savam sapnim!

Kāpēc es to daru?

Vakar, lasot grāmatu par to, kā uzsākt konsultēšanas biznesu, es neviļus aizdomājos par vienu lietu. Grāmatas autors intervē vairākus ASV pazīstamus konsultantus par to, kā viņi nonāca līdz idejai kļūt par konsultantu, un, kā viņiem gājis pašā pirmsākumā. Vairāki no šiem tagad zināmajiem konsultantiem minēja, ka sākumā viņus ir vajājušas bailes vai šaubas, ka viņi nezina pietiekoši, lai varētu konsultēt citus. Biju pārsteigts, jo šķita, ka šādas bailes piemīt tikai man. Un tad es nostādīju sevi savu klientu vietā. Uzdevu sev vienu vienīgu jautājumu – KĀPĒC es to daru?