Blogs

Vai mūsu dzīvē viss jau ir iepriekš noteikts? Vai cilvēkam ir jāpaļaujas un jāsamierinās ar likteni? Cik tālu par mūsu dzīvi ir atbildīgs liktenis, un kur sākas cilvēka paša atbildība? Vai dzīvē viss jau ir determinēts, noteikts, vai tomēr pastāv brīvā griba?

Šādus un līdzīgus jautājumus man diezgan bieži uzdod klienti konsultācijās. Bieži vien cilvēkiem patīk pasūkstīties par grūto likteni, kas vairs nav izturams, par nepelnīto Dieva sodu un tamlīdzīgi. Lūk, kā man patīk atbildēt:

Viss Kosmoss ir enerģija. Un šo enerģiju sauc Mīlestība. Cilvēki piedzimst šeit, uz Zemes, lai iemācītos dzīvot šajā enerģijā. Un katru reizi, kad mēs piedzimstam no jauna, mēs mācāmies dzīvot šajā enerģijā – mācāmies mīlēt. Katru dzīvi mums tiek doti dažādi “lielie scenāriji”, kuriem izejot cauri, kurus piedzīvojot savā pieredzē, mēs mācamies mīlestību caur dažādām prizmām. Kādā dzīvē mums tiek dota liela nauda vai liela vara, citā – nelaimīga mīlestība, citādas ciešanas, un vienmēr mūsu uzdevums ir iemācīties dzīvot mīlestībā.
Lūk, šis lielais scenārijs arī ir vienīgā iepriekš noteiktā lieta cilvēka dzīvē. Viss pārējais ir atkarīgs no cilvēka paša brīvās gribas!
Piemēram, cilvēka iepriekš dvēseles noteiktais scenārijs – liktenis ir aizbraukt no Rīgas līdz Siguldai, un cilvēka dzīve paiet lai nokļūtu no Rīgas līdz Siguldai. Lai to izdarītu, ir tik daudz opciju, un cilvēka paša brīvā griba ir tā, kas nosaka, vai ies ar kājām, brauks ar vilcienu vai autobusu, brauks ar auto pats, vai stopēs kādu citu auto. Visi šie lēmumi ir cilvēka brīvā griba. Un tikai no tās ir atkarīgs, vai un kā mēs realizējam savu likteni.
Kas pats interesantākais – jebkura izdarītā izvēle tajā brīdī cilvēkam ir pati labākā. To der atcerēties, kad rodas problēmas ar cilvēka pieņemšanu – visi cilvēki vienmēr rīkojas tā, kā tajā brīdī uzskata par vispareizāko. Pat ja pēc tam nožēlo vai saprot, ka tā rīkoties nevajadzēja, darīšanas brīdī visiem cilvēkiem šķiet, ka tā ir viņam vislabākā izvēle! (Par ko dusmoties uz citiem cilvēkiem, ja tie vienmēr rīkojas tā, kā uzskata vispareizāk?).
Ja cilvēks dzīvo apzināti, tas pamana savu lēmumu izraisītās sekas. Dažreiz uzreiz – citreiz pēc kāda laika. Ja cilvēks pamana savus lēmumus, savas izvēles, tad viņam ir iespēja mācīties, tādejādi ejot soli tuvāk savam galamērķim. Ja cilvēks nepamana un nemācās no saviem lēmumiem, tad iestrēgst kādā sava ceļa sektorā atkal un atkal. Un viss atkārtojas tik ilgi, līdz cilvēks iemācās un saprot. Pie tam šī atkārtošanās ir ar pieaugošu intensitāti, jo ja nesaprot mierīgus čukstus, tad ir jākliedz.

Ja kaut kādu iemeslu pēc cilvēki spītīgi atsakās mācīties un doties tālāk, tad nākošajai dzīvei lielais scenārijs tiek izvēlēts ar tādiem apstākļiem, lai mācību stunda tomēr noritētu. Un bieži vien tas nozīmē lielākas ciešanas. Tā arī izpaužas karmas likums.
Tāpēc aicinu cilvēkus sevi apzināties, dzīvot apzināti, ātrāk mācīties un doties droši pretī savas dzīves ceļam.