Šo stāstu man ieteica uzrakstīt kāds draugs, kuram izstāstīju notikumus, kurus tulīt izlasīsi arī tu.
Kādu dienu pāris nedēļas atpakaļ, kā ierasts, sazvanījos ar savu draugu Pēteri. Sarunas laikā viņš izklausījās pa galam sabēdājies un saskumis. Mēs mazliet par to parunājām un viss. Kad, atbraucis mājās es ieslēdzu radio, Rīga Radio ēterā skanēja apsveikumu stundas koncerts. Un man pēkšņi iešāvās prātā, ka man vajag saskumušo draugu apsveikt. Tā nu es uzrasktīju vēstuli uz radio, DJ to nolasīja, pievienojās maniem uzmundrinājuma vārdiem un atskaņoja Pēterim kādu jestru dziesmu. Mani šāda rīcība ļoti iepriecināja, un es cerēju, ka Pēteri arī. Un tad arī sākās visi brīnumi.Apsveikuma stundas beigās izrādījās, ka radio kādam no svecieniem piesķir arī balvu – Andrupenes sieru. Un jā – šī balva tika piešķirta man! Es priekā zvanīju Pēterim, lai stāstītu, ka labi darbi atmaksājas, savukārt viņš izstāstīja, kad tieši tajā brīdī, kad pa radio izskanēja viņam vēltītais sveiciens, viņš bija iekāpis auto un dzirdējis to.
Pēc dažām dienām devos uz Rīga Radio pēc balvas. Lai enerģijas virzītos abos virzienos, nopirku arīviņiem dāvanu – piparkūkas. Tā mēs smuki apmainījāmies ar gardumiem, un es, izsakot savu prieku par šo notikumu tviterī, devos tālāk savās dienas gaitās.
Vakarā man turpat, tviterī uzrakstīja sen neredzēts draugs Kristaps. Viņš bija izlasījis manu ziņu, un uzaicināja arī rīt atnākt uz radio, jo esot kāds pasākums.
Nākošajā dienā es atnācu ciemos pie Kristapa uz radio, un mēs lieliski pavadījām visu pēcpusdienu. Tur es satiku gan sen neredzētus draugus, gan iepazinos ar daudziem jauniem.
Vakarā, atceroties visus šos notikumus, es izjutu spēcīgu laimes sajūtu. Tāpēc, ka kāds neliels, labs darbiņš var izraisīt tādu pozitīvu notikumu virkni! Īsti brīnumi!
Padomā, vai arī TU nevari kādam izdarīt kaut ko labu. Kādam, kurš to varbūt pat nemaz negaida, kādam, kuram vēli labu no visas sirds. Un Tu piedzīvosi brīnumus.
Tici labajam sevī un citos. Vairosim labās domas un enerģiju.
