Blogs

Aizdomājos par to, cik ļoti paredzama ir lielākā daļa cilvēku. Cik viegli manipulējama. Manipulācijām pat ir izdomāts zinātnisks nosaukums – mārketings jeb tirgvedība. Liela daļa no mums ir saskārusies ar šo nozari kaut vai mācību stundās vai lekcijās. Tomēr, neskatoties uz to, aktīvi pakļauj sevi dažādām mārketinga ietekmēm.

Visspilgtāk šāda “zombēšana” notiek lielajos svētkos – Ziemassvētkos, Jāņos, Valentīna dienā, Lieldienās un citos atzīmējamos datumos. Publiskā telpa tiek pārpludināta ar uzstādījumiem par to, kas ir jādara šajā laikā. Ziemassvētkos jācep piparkūkas, kaut kas jādāvina un kaut kas jāziedo. Līgo naktī jādzer alus, jāmeklē papardes zieds un jāēd siers (var jauktā secībā). Valentīna dienā jādāvina mīļotajiem dāvanas, jāved romantiskās vakariņās un visādi citādi jālutina sava otra pusīte (pārsvarā sievietes). Tā tas ir iegājies. Visus satrauktos vēl var nomierināt ar vārdu “tradīcijas”. Tā nu reiz ir pieņemts, tā dara visā pasaulē, tā visi normāli cilvēki dara.

Šādu situāciju es redzu kā manas dzīves ietekmēšanu, neprasot manu viedokli par to. Vai kāds no jums vispār aizdomājas, kāpēc eglīte ir jāpušķo? Ko simbolizē tie trīsstūrīši, ko liekam logos Adventes laikā? Un ko tad mēs īsti svinam – saulgriežus vai Jēzus dzimšanu? Kāpēc pie eglītes jāskaita pantiņi? Kāpēc mēs nevaram dāvināt viens otram dāvanas tad, kad gribam, nevis 24. decembra vakarā? Un kāpēc mums mīļotajiem ir jādāvina saldumi vai citi lētāki vai dārgāki nieciņi tieši 14. februārī? Vai mana Rafaello kaste 14. februārī ir vērtīgāka par atklātu un godīgu sarunu ar mīļoto 18. janvārī? Aizvedīšu romantiskajās vakariņās un tad līdz nākamajiem svētkiem būs miers? Vai tiešām Tu vēlies tieši tajā dienā pasniegt otram dāvanu? Un tieši tādu? Vai visas tās lietas, ko mēs darām šajos svētkos, ir mūsu pašu izvēle? Varbūt tā ir liekulība? Pret sevi un citiem – jo tā mums visiem ir vieglāk? Padomā, cik ļoti TU uzņemies atbildību par SAVU dzīvi!