Ir pagājusi vēl viena nedēļa. Kāda bija Tavējā? Manu iekrāsoja daži spilgti notikumi un daudz pārdomu. Dažas dienas pavadīju laukos, klusumā un mierā. Lai sakārtotu domas un gūtu sparu jaunam darba cēlienam. Izbaudīju arī rudens priekus – sēņošanu, pastaigas un spiningošanu. Nezinu, kā Tu, bet manus enerģijas krājumus ļoti atjauno tieši pabūšana laukos un dabā. Tie ir fantastiski brīži, kad vari priecāties par Dievišķo skaistumu ik katrā smalkajā detaļā – sīkā krūmiņā, kādā skaistā putnā vai sēnē. Šķiet, elpa aizraujas, vērojot, kā vientuļa lapa nesteidzīgi virpuļo lejup no koka. Tā ir tāda skaista deja, kas mani bieži vedina uz filozofiskām pārdomām par dzīvi. Vēl priecājos par ballīti, ko sarīkojām draugiem nedēļas nogalē. Ir tik jauki redzēt prieku un līksmi draugu sejās! Tik interesanti aprunāties ar cilvēkiem, kurus sen neesi redzējis, vai esi iepazinis tikai šajā vakarā.
Vakar pabeidzu lasīt Dostojevska “Noziegums un sods”. Jāteic, ka šo grāmatu ļoti ilgi nekādi nevarēju pabeigt lasīt. Tomēr romāna beigas bija tik aizraujošas, ka ar lielu interesi izlasīju grāmatu līdz beigām. Dostojevskis mani aizrauj ar smalko detaļu aprakstu. Cik svarīgs bija acu skatiens vien! Cilvēki sarka un bālēja, jo gods bija svēta lieta. Sarunās tika pārdomāts katrs pasacītais vārds. Salīdzini rakstīšanu uz rakstāmmašīnas ar rakstīšanu datorā, kur pieļautās kļūdas var vienkārši izlabot ar DELETE taustiņa palīdzību! (Arī es to tagad izmantoju).
Tomēr mans lielākais ieguvums aizvadītajā nedēļā ir sirdsmiers. To, šķiet, atkal radu laukos, veltot laiku domu apkopošanai un nākotnes plānu izstrādāšanai. Brīdī, kad ieskaties sevī, saproti, kas esi un uz kurieni dodies, Tevī ieplūst miers. Pazūd bailes par daudzām lietām. Tāpēc apstājies kādu brīdi un tver mirkli! Paveries apkārt! Uzraksti uz papīra lapas vismaz 10 labas lietas par sevi. Pasmaidi! Un atceries šīs savas labās īpašības grūtajos brīžos.
