Visu pagājušo nedēļu pavadīju zināmā eiforijā un tā jūtos joprojām. Tik ilgi pastāvīgi labs garastāvoklis man nebija bijis jau sen. Nezinu, vai vispār kādreiz ir bijis. Aizdomājos, kāpēc, un sapratu, ka tas viss tāpēc, ka sevi mīlu. Varbūt tev šķiet, ka tas izklausās lepni, augstprātīgi vai pat narcistiski? Tūdaļ mēģināšu paskaidrot.
Pagājušā nedēļā veltīju īpaši daudz laika sev. Intensīvi apmeklēju RigaBrain smadzeņu treniņus, masēju draugus, izdarīju daudzas atliktas lietas un palīdzēju klientiem tikt galā ar dzīves piespēlētajiem sarežģījumiem. Tas viss manī raisa neizsakāmu prieku. Par to, ka īstenoju paša pausto dzīves filozofiju dzīvē tik koncentrēti. Sapratu, ka ir ļoti jauki (un nereti pat nepieciešami) dzirdēt uzmundrinošus vārdus, TOMĒR… Ir jāsāk rīkoties! Un, pirmkārt, jārīkojas pašam. Kā jau rakstīju iepriekš, ir svarīgi apzināties, kāpēc kaut kas ir jādara, un ko tieši vēlies sasniegt, tomēr tikai ar teorētisku spriedelēšanu nekur tālu netiksi. (vairāk…)