Par to, vai stāstīt vai nestāstīt par saviem plāniem citiem, ir divi pretēji viedokļi. Vieni uzskata, ka par plāniem nav jāstāsta nevienam, citādi nekas neizdosies, savukārt citi par saviem plāniem stāsta, lai iegūtu jaunas idejas un palīdzību no apkārtējiem. Mēģināsim saprast, kā tad būtu pareizi rīkoties?
Šķiet jebkurš saprot, cik labi ir būt par sevi pārliecinātam. Pašpārliecība cilvēkam var dot labākas sekmes gan darbā, gan mācībās, gan attiecībās. Pārliecība par sevi ļauj mācīties no savām kļūdām, ļauj darīt to, kam tici, kaut apkārtējie nav par to sajūsmā. Bet vai to ir iespējams iemācīties, un ja ir, tad kā? Jā, ir iespējams…
Tagad, jaunu gadu uzsākot, ļoti daudziem no mums ir jaunas apņemšanās. Un tas ir labi. Bet kāpēc citiem cilvēkiem izdodas apņemšanos arī izpildīt, un izvirzīt atkal jaunus mērķus, bet citi jaunās apņemšanās, nodomus un mērķus aizmirst vai pamet diezgan drīz? Par jaunā gada apņemšanām esmu rakstījis jau iepriekš. Tomēr šoreiz vēlos vērst uzmanību uz citiem…
Pēdējā laikā pasaulē, cilvēku līmenī notiek lielas pārmaiņas. Nezinu, vai tas ir saistīts ar “vecās pasaules galu” vai kādiem citiem kosmiskiem procesiem, kaut tam arī nav nekāda nozīme. Pārmaiņas notiek cilvēkos iekšēji. Ļoti daudzi ir sajutuši, ka tā dzīvot vairs nevar. It kā pamodušies no kāda neapzināta miega, tagad saprot, ka “gulēt”, eksistēt vairs nevēlas.…
Pēdējā laikā esmu ievērojis patīkamu tendenci – cilvēki ar vien vairāk dalās ar pozitīvu informāciju. Tas ir tik jauki – iedvesmot un aicināt citus padomāt par lietām, par kurām ne vienmēr atliek brīdis padomāt ikdienas steigā. Tomēr es aicinu pārcelties nākamajā līmenī – sākt reāli kaut ko darīt, veidot šo pasauli labāku. Un neaprobežoties tikai…
Šo stāstu man ieteica uzrakstīt kāds draugs, kuram izstāstīju notikumus, kurus tulīt izlasīsi arī tu. Kādu dienu pāris nedēļas atpakaļ, kā ierasts, sazvanījos ar savu draugu Pēteri. Sarunas laikā viņš izklausījās pa galam sabēdājies un saskumis. Mēs mazliet par to parunājām un viss. Kad, atbraucis mājās es ieslēdzu radio, Rīga Radio ēterā skanēja apsveikumu stundas…
Aizdomājos par to, cik ļoti paredzama ir lielākā daļa cilvēku. Cik viegli manipulējama. Manipulācijām pat ir izdomāts zinātnisks nosaukums – mārketings jeb tirgvedība. Liela daļa no mums ir saskārusies ar šo nozari kaut vai mācību stundās vai lekcijās. Tomēr, neskatoties uz to, aktīvi pakļauj sevi dažādām mārketinga ietekmēm.
Lai gan esmu rakstījis par to jau iepriekš, tomēr mazliet vēl atgriezīšos pie jaunām apņemšanām. Daudzi no mums gadu mijā ir apņēmušies paveikt kaut ko jaunu, paveikt vairāk. Jāatzīmē, ka bieži vien iemesls, kāpēc šīs apņemšanās tā arī netiek līdz galam īstenotas, ir laika trūkums. Ja mēs līdz šim esam savu laiku aizpildījuši, tad, ļoti…
Līdz šim esmu daudz rakstījis par dažādiem priekšnoteikumiem un sagatavošanās darbiem, kas jāveic, lai sāktu mainīt un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Šonedēļ īpaši aizdomājos par reālu lietu darīšanu, ne tikai gatavošanos. Protams, lai kaut kur nokļūtu, ir jāzina, kurp vēlies doties, ko vēlies sasniegt. Un tam ir vajadzīga zināma sagatavošanās. Tomēr tikpat svarīga ir pirmā…
Visu pagājušo nedēļu pavadīju zināmā eiforijā un tā jūtos joprojām. Tik ilgi pastāvīgi labs garastāvoklis man nebija bijis jau sen. Nezinu, vai vispār kādreiz ir bijis. Aizdomājos, kāpēc, un sapratu, ka tas viss tāpēc, ka sevi mīlu. Varbūt tev šķiet, ka tas izklausās lepni, augstprātīgi vai pat narcistiski? Tūdaļ mēģināšu paskaidrot. Pagājušā nedēļā veltīju īpaši…