Par to, vai stāstīt vai nestāstīt par saviem plāniem citiem, ir divi pretēji viedokļi. Vieni uzskata, ka par plāniem nav jāstāsta nevienam, citādi nekas neizdosies, savukārt citi par saviem plāniem stāsta, lai iegūtu jaunas idejas un palīdzību no apkārtējiem. Mēģināsim saprast, kā tad būtu pareizi rīkoties?
Lai cik ļoti cilvēks cenšas dzīvot pozitīvi, domāt tikai labas domas un mīlēt visu pasauli, tomēr pienāk arī tādas dienas, kad vairs nav spēka būt pozitīvam un smaidīt. Pienāk dienas, kad šķiet, ka viss ir slikti, pašam nekas vairs nesanāk un neko arī vairs negribas darīt. Kā rīkoties šādās situācijās? Kā pamazām atgriezties uz pozitīvā…
Klāt atkal tas brīdis, kad daudzi cilvēki izdara secinājumus par iepriekšējo dzīves posmu, un kaļ plānus, kā īstenot savus sapņus un plānus turpmāk. Bet kāpēc daži plāni piepildās, bet citi tomēr nē? Kā atšķirt ilūzijas no mērķiem, lai nākošgad nevajadzētu attaisnoties par nepiepildītiem sapņiem? Kā pareizi izvirzīt mērķus, lai tajos būtu enerģija un dzīvība?
Šķiet jebkurš saprot, cik labi ir būt par sevi pārliecinātam. Pašpārliecība cilvēkam var dot labākas sekmes gan darbā, gan mācībās, gan attiecībās. Pārliecība par sevi ļauj mācīties no savām kļūdām, ļauj darīt to, kam tici, kaut apkārtējie nav par to sajūsmā. Bet vai to ir iespējams iemācīties, un ja ir, tad kā? Jā, ir iespējams…
Es bieži dzirdu vienu un to pašu jautājumu – ir sajūta, ka tā dzīvot tālāk vairs nevar, ir nepieciešamas pārmaiņas, bet ar ko tad lai sāk? Kā rīkoties, lai šīs pārmaiņas būtu ilgstošas, nevis tikai īslaicīgs impulss, kas izzūd jau pēc dažām dienām? Jā, pie atziņas, ka dzīvē kaut kas jāpamaina mēs katrs nonākam dzīvē…
Vasara man paskrēja ātri. Zibenīgi. Jāsaka, ka iemesls tam bija tik ļoti daudzie notikumi, kas skriešus sekoja cits citam. Daži ceļojumi ar pārgājieniem pa kalniem, izbraucieni ar motociklu, piedalīšanās festivālā Prāgā, un pašmāju festivālu apmeklēšana, Latvijas izstaigāšana ar mugursomu un daudz kas cits. Nepaspēju ne attapties, un klāt bija rudens. Pirmais septembris man ir lielāks…
Pēdējā laikā uz konsultācijām arvien biežāk nāk cilvēki, kas saka, ka it kā jau dzīvē esot daudz ko sasnieguši, tomēr nejūtas laimīgi. Un ir arī tādi, kas it kā dzīvo ierasto dzīvi, bet jūt, ka kaut kas nav tā, kaut ko vajadzētu dzīvē mainīt. Tādus cilvēkus es uzreiz atpazīstu pēc acīm, kas… nemirdz. Kā atpazīt…
Vai mūsu dzīvē viss jau ir iepriekš noteikts? Vai cilvēkam ir jāpaļaujas un jāsamierinās ar likteni? Cik tālu par mūsu dzīvi ir atbildīgs liktenis, un kur sākas cilvēka paša atbildība? Vai dzīvē viss jau ir determinēts, noteikts, vai tomēr pastāv brīvā griba? Šādus un līdzīgus jautājumus man diezgan bieži uzdod klienti konsultācijās. Bieži vien cilvēkiem…
Tagad, jaunu gadu uzsākot, ļoti daudziem no mums ir jaunas apņemšanās. Un tas ir labi. Bet kāpēc citiem cilvēkiem izdodas apņemšanos arī izpildīt, un izvirzīt atkal jaunus mērķus, bet citi jaunās apņemšanās, nodomus un mērķus aizmirst vai pamet diezgan drīz? Par jaunā gada apņemšanām esmu rakstījis jau iepriekš. Tomēr šoreiz vēlos vērst uzmanību uz citiem…
Ik pa laikam sanāk uzklausīt gaušanos par dažādām lietām, kas cilvēkus viņu dzīvē neapmierina. Cik lielā mērā mēs varam ietekmēt to, kas ar mums un ap mums notiek? Iedomājies, ka tu atrodies disko bumbas iekšpusē, tikai tās spoguļvirsma ir nevis ārpusē, bet gan iekšā, un visur, kur vien paskaties, tev iepretim atrodas spoguļi. Jā, tieši…