Klāt atkal tas brīdis, kad daudzi cilvēki izdara secinājumus par iepriekšējo dzīves posmu, un kaļ plānus, kā īstenot savus sapņus un plānus turpmāk. Bet kāpēc daži plāni piepildās, bet citi tomēr nē? Kā atšķirt ilūzijas no mērķiem, lai nākošgad nevajadzētu attaisnoties par nepiepildītiem sapņiem? Kā pareizi izvirzīt mērķus, lai tajos būtu enerģija un dzīvība?
Gadu mija ir laiks, kad beidzas kāds viens posms un sākas cits. Parasti tas ir brīdis, kad cilvēki atskatās uz iepriekšējā laika posmā paveikto, kā arī izvirza jaunu mērķus turpmākajam posmam. Bet kāpēc ir tā, ka dažiem šie mērķi īstenojas un piepildās, bet citiem tomēr nē? Atbilde ir cilvēka mērķu un darbības virzībā.
Domāšanas virziens
Parasti cilvēku rīcībai var noteikt divu virzienu rīcību. Cilvēki rīkojas virzienā no vai virzienā uz. Citiem vārdiem sakot – cilvēki rīkojas reaktīvi vai proaktīvi. Reaktīvā rīcība izpaužas kā reakcija uz kaut ko. Ļoti bieži tam par pamatu mēdz būt bailes. Cilvēki rīkojas tā, lai izvairītos no kaut kā nevēlama. Piemēram neiet pie zobārsta, jo ir bail no sāpēm, netiekas ar radiniekiem, jo ir bail no konfliktiem. Ir arī psiholoģiski smalkāki varianti – iešu sportot, jo negribu būt resns.
Savukārt proaktīvā rīcība ir vērsta uz to, lai kaut ko radītu un veidotu. Gribu apgūt angļu valodu, tāpēc iešu uz kursiem, patīk ziemā justies silti, tāpēc adīšu vilnas zeķes.
Un starp šīm abiem rīcības virzieniem ir liela atšķirība tieši enerģētiskā ziņā. Gluži tā pat, kā skriešanā. Ir ļoti liela starpība vai tu skrien, jo mūc no kaut kā, vai arī ja skrien, lai kaut kur nokļūtu. Enerģētiski mukšanai vienmēr ir blakus tas, kas “dzenas pakaļ”, tieši tas, no kā centies izvairīties, savukārt tad, kad skaidri zini, kurp dodies, tad enerģētiski visu laiku piedalās tieši galamērķis, tāpēc to sasniegt ir daudz vieglāk. Tādā skrējienā vairāk domā par finišu, par gala rezultātu, savukārt mūkot vairāk skatās uz šķēršļiem (no kā ir jāizvairās), un atpakaļ (cik tālu ir tas, kas dzenas pakaļ).
Tādēļ, pirms plāno jaunus mērķus (un ne tikai – arī analizējot ikdienas darbību) padomā, kāda ir tava rīcības motivācija un virzība!
