Es bieži dzirdu vienu un to pašu jautājumu – ir sajūta, ka tā dzīvot tālāk vairs nevar, ir nepieciešamas pārmaiņas, bet ar ko tad lai sāk? Kā rīkoties, lai šīs pārmaiņas būtu ilgstošas, nevis tikai īslaicīgs impulss, kas izzūd jau pēc dažām dienām?
Jā, pie atziņas, ka dzīvē kaut kas jāpamaina mēs katrs nonākam dzīvē ātrāk vai vēlāk. Un katrs no mums iet savu, unikālo ceļu, veicot savus varoņdarbus un izdarot savas kļūdas. Bet ar ko tad būtu jāsāk brīdī, kad ir radusies vēlme dzīvē kaut ko pamainīt?
Atbilde, kā vienmēr nav nekur tālu jāmeklē. Pirms sākt mainīt kaut ko savā dzīvē, vispirms par to ir jāuzņemas atbildība. Tieši tā – tu atrodies šajā situācijā tikai savas izdarības vai neizdarības dēļ. Un neviens cits pie tā nav vainīgs! Jā, jā – es zinu, ka dažkārt tik ļoti gribas visu novelt uz valsti, kurā ir bardaks, uz priekšniekiem, kas liek par daudz strādāt, uz nesaprotošiem vecākiem vai nepaklausīgiem bērniem un otrajām pusītēm, kas neko nesaprot.
Taču ja tā paskatītos vērtīgāk, vai vari saredzēt situācijas, kur iespējams pats rīkojies pārsteidzīgi, nepārdomāti kā rezultātā ir cietis tas “vainīgais”? Vai tad paša izvēlē nav reaģēt uz notikumiem tādā vai citādā veidā?
Manuprāt cilvēkam, kas ir apveltīts ar brīvo gribu un apziņu būtu jāuzņemas pilna atbildība pār savu dzīvi. Kamēr par atbildīgajiem tiks izvēlēti kādi citi, ilgstošas un paliekošas pārmaiņas nav iespējamas.
