Jā, vēl ar vien es pieturos savos uzskatos pie tā, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Lai arī cik dažreiz tas šķiet neiespējami un varbūt pat bērnišķīgi muļķīgi. Un vienalga – tā tas tomēr ir. Pats esmu to pārbaudījis uz savas ādas atkal un atkal. Un ja sākumā šķiet, ka nu nē – šoreiz gan tas nebija uz labu, tad paiet kāds laiciņš, un es saprotu – nu protams, ka tas bija uz labu! Un te jāatklāj neliels noslēpums par to, pie kāda viena svarīga priekšnoteikuma šim visam ir jelkāda jēga. Vienīgais noteikums, kas ir jāievēro – ir jāmācās no savas pieredzes, no savām kļūdām. (Vēl labāk jau būtu mācīties no citu kļūdām). Man patīk teiciens, ka Tu tiešām esi zaudējis, ja pēc neveiksmes neko neesi no tās mācījies. Šāda pieeja “neveiksmēm” patiesībā šīs neveiksmes pārvērš par labām mācību stundām. Jā, jā, es zinu, ka ir zaudējumi, bet skola taču maksā naudu. Vēl labāk ir mācīties arī no veiksmēm. Kā varēja attīstīties notikumi, ja man nebūtu tā paveicies? Arī šādos gadījumos ir iespēja tikt pie daudzām labām atziņām. Un labā ziņa – par tām ir jāmaksā daudz, daudz mazāk!
Es pats pieturos pie šī paraduma mācīties un saskatīt sliktajos notikumos arī labās lietas. Visspilgtāk tas notika šīs vasaras beigās, kad vairāku notikumu virkne mani “pamatīgi nosēdināja pie vietas”. Un jā, tie nebija pirmie lielie notikumi šogad, bet uz iepriekšējiem es neskatījos kā uz iespējām, bet gan skumu un pārdzīvoju, jo tā taču bija pieņemts darīt tad, kad ir slikti. Nu labi, arī šoreiz es biju neizsakāmi bēdīgs, lai neteiktu vairāk. Bet laikam bija pienācis laiks manai renesansei, un es ieklausījos vēlreiz un vēlreiz slavenās dziesmas tekstā: Viss, kas notiek, notiek uz labu. Nezinu, vai to var saukt par atklāsmi, bet es noticēju sev. Tagad esmu jau nogājis labu ceļa gabalu pa savu sakārtoto dzīvi. Esmu daudz lasījis, ticies ar interesantiem cilvēkiem, caurskatījis iepriekš apgūtās zināšanas, un esmu sapratis, ka varu un arī vēlos palīdzēt citiem sakārtot savu dzīvi!
Varu teikt atklāti – lielāko savas dzīves daļu es esmu mācījies. Nav ko daudz kavēties pie bērnudārza un skolas laikiem.
Pēc vidusskolas beigšanas Latvijas universitātē studēju filozofiju. Mani visvairāk saistīja tieši senās Grieķijas domātāji, kas ar īsiem un kodolīgiem izteicieniem varēja pateikt ļoti daudz ko. Man pašam ir ļoti tuvi Septiņu Gudro trīs galvenās tēzes – iepazīsti sevi, iepazīsti pasauli un atturies no pārmērībām. Pēc bakalaura diploma iegūšanas, es turpināju mācīties LU, tikai vairāk pievērsos vadībzinībām. Pēc 2 gadiem ieguvu augstāko profesionālo izglītību, un vēlāk arī maģistra grādu vadībzinībās. Paralēli mācībām maģistratūrā es kopā ar bērnības draugu izveidojām jaunu uzņēmumu, kas ražoja kamīnmalku – Ugunskoks. Jāatzīmē, ka tas mums abiem bija liels izaicinājums, jo draugs kaut ko saprata no tā, kā mēra kokus, un es no tā, kā jāvada uzņēmums. Ar ražošanu un eksportu mums nebija nekādas pieredzes. Tas, protams, mūs neatturēja no uzņēmuma izveides, pie tam mums abiem nepazīstamā vietā – Ludzas rajonā. Uzņēmums strādāja labi, attīstīās, bija viens no redzamākajiem kamīnmalkas ražošanas uzņēmumiem Latvijā, kas 100% saražoto eksportēja. Laiki gan mainījās, izmainījās arī ekonomiskā situācija Eiropā un Latvijā, un mēs nolēmām pārtraukt uzņēmuma darbību.
Bet ilgi jau nekas nebija jāgaida – dzīve piespēlēja kārtējo izaicinājumu. Piespiedu kārtā bija jāpārņem uzņēmums, kas nodarbojās ar piena produktu importu no Vācijas un to tirdzniecību Latvijā. Izvērtējot ekonomisko situāciju piena tirgū, kā arī mazliet patriotisku jūtu vadīts, pieņēmu lēmumu mainīt uzņēmuma darbības profilu, saglabājot citas uzņēmuma vērtības. Tā mēs sākām piedāvāt tā paša piena pārstrādes uzņēmuma Humana Milchunion eG ražoto produkciju -bērnu pārtiku Humana. Vēlāk, attīstot uzņēmuma darbību tika nolemts tirgot arī citu ražotāju produktus zīdaiņiem, kā piemēram NIP. Sekojot līdzi tirgus tendencēm, esam izveidojuši arī interneta veikalu www.bernulietas.lv
Paralēli darbam ar bērnu pārtiku es atkal pievērsos mācībām. Šoreiz tie bija daudzi un dažādi kursi. Man patīk mācīties kursos, jo tas dod iespēju īsi un koncentrēti apgūt specifiskas zināšanas. Kā vienu no nopietnākām šāda veida mācībām es varu minēt KIC rīkotās Biznesa Klases absolvēšanu. Šeit mums vairāk kā pusgada garumā tika mācītas visas tās aktuālās un nepieciešamās zināšanas, kādas ir nepieciešamas uzņēmuma vadītājam. Daudz ko jaunu un noderīgu es smēlos tieši savai pašattīstībai. Vēl apmeklēju dažādas pārdošanas un pašattīstības seminārus, kā spilgtāko pieminot dalību Pēpa Vaina organizētajā seminārā, kura laikā arī es basām kājām staigāju pa karstām oglēm.
Tagad, pārdomājot savu līdzšinējo dzīvi, esmu sapratis, ka šī pieredze un zināšanas, kā arī manas psiholoģiskās īpašības ir liela mana bagātība. Un ar šo bagātību es vēlos dalīties. Kā iedrošinot mani, ik pa laikam kāds no maniem draugiem man lūdz padomu pirms jauna biznesa uzsākšanas, vai arī lūdz man palīdzību personiskās dzīves jautājumu risināšanā. Līdz šim man šāda palīdzības sniegšana ir veiksmīgi izdevusies.
Tāpēc tagad esmu nolēmis izveidot konsultāciju studiju, lai varētu savās zināšanās un pieredzē dalīties ar tiem, kam tā ir nepieciešama. Pagaidām esmu pašā sākumā, un man vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr ar kaut ko taču ir jāsāk. Savu darbību attīstot un paplašinot, es plānoju arī uzstāties ar lekcijām, kā arī piesaistīt dažādus vieslektorus, kas dalītos ar interesantām un pašizaugsmei noderīgām zināšanām. Tāpat tiks pieaicināti citi speciālisti, kuru pakalpojumi varētu šķist interesanti cilvēkiem, kas vēlas zināt vairāk.
Jā…. priekš pirmā bloga ieraksta ir sanācis tā vairāk. Tas nekas. Es mācos. Un iesaku mācīties arī TEV!
