Dzīve ir pilna brīnumu. To es jo īpaši izjutu vakar, kad nolēmām doties izbraucienā ar velosipēdiem pa tuvējo apkārtni. Parasti manā gadījumā tas nozīmē izbraukt pa Mežaparku. Taču vakar gribējās rīkoties citādāk, tāpēc izlēmām izpētīt Mangaļus un Sarkandaugavu – vietas, kurām katru dienu braucu garām un cauri ar auto vai motociklu.
(vairāk…)
Viena no Senās Grieķijas septiņu gudro pamattēzēm bija iepazīsti pasauli sev apkārt.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka viens no labākajiem veidiem, kā tērēt naudu, ir izglītībai un ceļojumiem. Abi sniedz tik daudz jaunu iespaidu un zināšanu!
Arī es dodos ceļojumā Austrumāzijas virzienā. Līdz šim tur esmu bijis tkai pāris reizes. Pirmais galamērķis ir Honkonga. Ķīnā jau esmu pabijis, bet šajā, kā runā, tik atšķirīgajā no pārējās Ķīnas pilsētā, vēl ne reizi. Otrs galamērķis ir Kualalumpura. Malaizijā vēl nav būts, tāpēc šis ceļojums solās būt ļoti interesants. Ceru, ka arī patīkamu pārsteigumu pilns. (vairāk…)
Šoreiz nolēmu uzrakstīt par to, ko priekš manis nozīmē pašizaugme. Pašizaugsme, manuprāt, ir viena no astoņām svarīgajām dzīves sfērām, viens no 8 spieķiem dzīves ratā, tāpēc, ir svarīgi apzināties, kas īsti slēpjas zem šī vārda – pašizaugsme. Nesen, kādā sarunā dzirdēju viedokli par to, ka “es jau esmu izaudzis, sasniedzis zināmu labklājības līmeni un “stāvokli sabiedrībā”, un esmu ar dzīvi pilnīgi apmierināts. Man tas likās mazliet amizanti. Vai tad nav tā, ka līdz ko tu apstājies savā attīstībā un izaugsmē, tas nozīmē, ka sāc savu ceļu atpakaļ? Jā, jā – es zinu, ka tā nav nekāda sacensība, bet tomēr… (vairāk…)
Turpinot cītīgi strādāt pie savas programmas par to, kāds, manuprāt, ir pareizais ceļš cilvēkam, kas vēlas izmainīt savu dzīvi, es lasu un klausos daudz dažādus materiālus. Nesen noklausījos Stīva Džobsa (Apple kompānijas vadītāja) uzrunu Stenfordas universitātes absolventiem. Šī runa mani satrieca! Es nezināju, ka Džobss savā dzīvē ir piedzīvojis tik daudz grūtību! Apbrīnoju viņu par drosmi stāties tām pretim un turpināt ticēt savam sapnim! (vairāk…)
Vakar, lasot grāmatu par to, kā uzsākt konsultēšanas biznesu, es neviļus aizdomājos par vienu lietu. Grāmatas autors intervē vairākus ASV pazīstamus konsultantus par to, kā viņi nonāca līdz idejai kļūt par konsultantu, un, kā viņiem gājis pašā pirmsākumā. Vairāki no šiem tagad zināmajiem konsultantiem minēja, ka sākumā viņus ir vajājušas bailes vai šaubas, ka viņi nezina pietiekoši, lai varētu konsultēt citus. Biju pārsteigts, jo šķita, ka šādas bailes piemīt tikai man. Un tad es nostādīju sevi savu klientu vietā. Uzdevu sev vienu vienīgu jautājumu – KĀPĒC es to daru? (vairāk…)
Jā, vēl ar vien es pieturos savos uzskatos pie tā, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Lai arī cik dažreiz tas šķiet neiespējami un varbūt pat bērnišķīgi muļķīgi. Un vienalga – tā tas tomēr ir. Pats esmu to pārbaudījis uz savas ādas atkal un atkal. Un ja sākumā šķiet, ka nu nē – šoreiz gan tas nebija uz labu, tad paiet kāds laiciņš, un es saprotu – nu protams, ka tas bija uz labu! Un te jāatklāj neliels noslēpums par to, pie kāda viena svarīga priekšnoteikuma šim visam ir jelkāda jēga. Vienīgais noteikums, kas ir jāievēro – ir jāmācās no savas pieredzes, no savām kļūdām. (Vēl labāk jau būtu mācīties no citu kļūdām). Man patīk teiciens, ka Tu tiešām esi zaudējis, ja pēc neveiksmes neko neesi no tās mācījies. Šāda pieeja “neveiksmēm” patiesībā šīs neveiksmes pārvērš par labām mācību stundām. Jā, jā, es zinu, ka ir zaudējumi, bet skola taču maksā naudu. Vēl labāk ir mācīties arī no veiksmēm. Kā varēja attīstīties notikumi, ja man nebūtu tā paveicies? Arī šādos gadījumos ir iespēja tikt pie daudzām labām atziņām. Un labā ziņa – par tām ir jāmaksā daudz, daudz mazāk! (vairāk…)