mācīties

Jā, vēl ar vien es pieturos savos uzskatos pie tā, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Lai arī cik dažreiz tas šķiet neiespējami un varbūt pat bērnišķīgi muļķīgi. Un vienalga – tā tas tomēr ir. Pats esmu to pārbaudījis uz savas ādas atkal un atkal. Un ja sākumā šķiet, ka nu nē – šoreiz gan tas nebija uz labu, tad paiet kāds laiciņš, un es saprotu – nu protams, ka tas bija uz labu! Un te jāatklāj neliels noslēpums par to, pie kāda viena svarīga priekšnoteikuma šim visam ir jelkāda jēga. Vienīgais noteikums, kas ir jāievēro – ir jāmācās no savas pieredzes, no savām kļūdām. (Vēl labāk jau būtu mācīties no citu kļūdām). Man patīk teiciens, ka Tu tiešām esi zaudējis, ja pēc neveiksmes neko neesi no tās mācījies. Šāda pieeja “neveiksmēm” patiesībā šīs neveiksmes pārvērš par labām mācību stundām. Jā, jā, es zinu, ka ir zaudējumi, bet skola taču maksā naudu. Vēl labāk ir mācīties arī no veiksmēm. Kā varēja attīstīties notikumi, ja man nebūtu tā paveicies? Arī šādos gadījumos ir iespēja tikt pie daudzām labām atziņām. Un labā ziņa – par tām ir jāmaksā daudz, daudz mazāk! (vairāk…)