Sāc jaunu dzīvi šeit un tagad!

Aizvadītā nedēļa bija ļoti interesanta. Tā kā novembrī ārpus Latvijas nebraucu, nolēmu pēdējo rudens mēnesi pilnībā veltīt savas dzīves kvalitātes celšanai. Daudz lasu, skrienu, domāju un nodarbojos ar jogu. Iepriekšējā nedēļā vairāk laika veltīju draugiem. Pārsvarā tiem drosmīgajiem, kuri atsaucās manam piedāvājumam saņemt no manis gandrīz stundu ilgu masāžu pilnīgi par velti. Prieks, ka cilvēki ir atsaucīgi! Un nevis atsaucīgi pret mani, bet gan pret sevi, jo izmanto iespējas, ko dzīve tiem piedāvā.

(vairāk…)

Turpināt lasītSāc jaunu dzīvi šeit un tagad!

Būvē jaunus tiltus un rīkojies par spīti bailēm!

Man ļoti patīk teiciens "Drosme nenozīmē nebaidīties. Drosme nozīmē rīkoties par spīti bailēm." Šo teicienu atcerējos pagājušā nedēļā, kad visapkārt manīju nobijušos cilvēkus. Psihologi teiks, ka bailes ir dabisks aizsargmehānisms…

Turpināt lasītBūvē jaunus tiltus un rīkojies par spīti bailēm!

Ko vēlies Tu?

Šīs nedēļas bloga ieraksta tēma man bija zināma jau pagājušās nedēļas vidū, kad, sekojot saviem ieteikumiem Tvitera sekotājiem, arī pats ķēros klāt pie plānošanas. Lai plānotu, Tev ir precīzi jāzina, ko vēlies sasniegt. Līdz šim es ļoti daudz savā dzīvē paļāvos uz “laimīgiem gadījumiem”, “kosmosu”, “ja reiz būs lemts, tad piepildīsies” un tamlīdzīgām lietām. Tomēr pēkšņi apjautu, ka tā turpināt vairs nevar.

Pirmā lieta, ko sapratu – dzīvi ir jādzīvo apzināti. Tas nozīmē, ka katrai rīcībai (tai skaitā nekā nedarīšanai) ir jābūt apzinātai. Tātad es kaut ko daru (vai nedaru) nevis tāpēc, ka esmu (neesmu) tā pieradis darīt, bet gan tāpēc, ka es tā vēlos darīt (vai nedarīt). Manuprāt, to ir ļoti būtiski apzināties. Tūlīt uzrakstīšu arī, kāpēc. (vairāk…)

Turpināt lasītKo vēlies Tu?

Klausi savai sirdij

Aizvadītā nedēļa bija ļoti satraucoša. Un, šķiet, ne tikai man. Mani ļoti iespaidoja divi notikumi, viens skumīgs un otrs jautrs un interesants.
Skumīgo notikumu Tu noteikti jau esi uzminējis – traģiskā Lokomotiv komandas bojāeja. Jā, jā, tai skaitā mūsu foršā Kārļa Skrastiņa. Un tomēr nefokusējoties tikai uz lietām, kuras skar tieši mani, vēl dziļāk sāp par to, ka lidmašīna bija pilna ar “skrastiņiem” – puišiem, kas labi darīja savu darbu, kas jau bija kaut ko sasnieguši dzīvē, nostājušies uz kājām. Ikvienam no viņiem bija kāds, kas gaidīja viņu pārnākam vakarā mājās, kāds, kas pēc viņa ilgojās, juta līdzi. Katram no puišiem bija kāds, pēc kā ilgojās viņi, ko mīlēja…
Un tad, vienā brīdī tas viss tiek aprauts. Un paliek līdz galam nepateikti vārdi, līdz galam neizdarītas lietas…
Otrs notikums, kas uz mani atstāja lielu iespaidu bija moto ceļojums ar draugiem pa Vidzemi. Šo pasākumu noorganizēju es, jo es to ļoti vēlējos. Vēlējos satikt sen nesatiktus cilvēkus, vēlējos braukt ar motociklu, vēlējos redzēt sen neredzētas (un jau piemirstas), kā arī vēl neredzētas vietas un lietas. Vēlējos izjust to vienreizējo kopā būšanas prieku ar draugiem, kad vakarā pēc dienā piedzīvotā, visi dalās iespaidos, pārrunā labākos notikumus, kāds kādu “paķer uz zoba”, visi ir nedaudz noguruši, bet, baudot šo mirkli, ļoti laimīgi.
Šodien es sapratu, ka gan skumjām par pirmo notikumu, gan priekam par otro notikumu man ir viens un tas pats iemesls – klausīšana savai sirdij. Skumji, jo šķiet, ka daudzi vārdi, daudzas lietas, ko sirds vēlējās pateikt un darīt tā arī netika pateiktas un izdarītas, jo “tagad nav laika” vai “gan jau vēl paspēšu” vai vēl kāds no daudzajiem iemesliem lai to nedarītu. (vairāk…)

Turpināt lasītKlausi savai sirdij

Kāpēc es to daru?

Vakar, lasot grāmatu par to, kā uzsākt konsultēšanas biznesu, es neviļus aizdomājos par vienu lietu. Grāmatas autors intervē vairākus ASV pazīstamus konsultantus par to, kā viņi nonāca līdz idejai kļūt par konsultantu, un, kā viņiem gājis pašā pirmsākumā. Vairāki no šiem tagad zināmajiem konsultantiem minēja, ka sākumā viņus ir vajājušas bailes vai šaubas, ka viņi nezina pietiekoši, lai varētu konsultēt citus. Biju pārsteigts, jo šķita, ka šādas bailes piemīt tikai man. Un tad es nostādīju sevi savu klientu vietā. Uzdevu sev vienu vienīgu jautājumu – KĀPĒC es to daru? (vairāk…)

Turpināt lasītKāpēc es to daru?

Viss, kas notiek, notiek uz labu

Jā, vēl ar vien es pieturos savos uzskatos pie tā, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Lai arī cik dažreiz tas šķiet neiespējami un varbūt pat bērnišķīgi muļķīgi. Un vienalga – tā tas tomēr ir. Pats esmu to pārbaudījis uz savas ādas atkal un atkal. Un ja sākumā šķiet, ka nu nē – šoreiz gan tas nebija uz labu, tad paiet kāds laiciņš, un es saprotu – nu protams, ka tas bija uz labu! Un te jāatklāj neliels noslēpums par to, pie kāda viena svarīga priekšnoteikuma šim visam ir jelkāda jēga. Vienīgais noteikums, kas ir jāievēro – ir jāmācās no savas pieredzes, no savām kļūdām. (Vēl labāk jau būtu mācīties no citu kļūdām). Man patīk teiciens, ka Tu tiešām esi zaudējis, ja pēc neveiksmes neko neesi no tās mācījies. Šāda pieeja “neveiksmēm” patiesībā šīs neveiksmes pārvērš par labām mācību stundām. Jā, jā, es zinu, ka ir zaudējumi, bet skola taču maksā naudu. Vēl labāk ir mācīties arī no veiksmēm. Kā varēja attīstīties notikumi, ja man nebūtu tā paveicies? Arī šādos gadījumos ir iespēja tikt pie daudzām labām atziņām. Un labā ziņa – par tām ir jāmaksā daudz, daudz mazāk! (vairāk…)

Turpināt lasītViss, kas notiek, notiek uz labu

End of content

No more pages to load